Par to viesula – stabu Siguldas draudzē – „Mājas Viesis”, nr.28. 8.(20.)07.1872.

Mīļi avīžu lasītāji gan jau daudz būs dzirdējuši kādus Dieva brīnuma–darbus mēs tai 10. Mai piedzīvojuši: ir gan par šo un par to jau rakstīts, bet tak viss nav iespējams tā aprakstīt, kā tas noticis un atliek vēl diezgan par to stāstīt.

Pieminētā dienā, starp pulksten četri un pieci pēc pusdienas viss gaiss palika tumšs: zibeņi, pērkoņi, lietus un varen liela krusa nāca pār mums, tā ka mūs bailes pārņēma, to redzot. Drīz arī redzējām tumšu, melnu viesuļa stabu no debesīm uz zemes griežoties, no Silciema puses uz mums nākam, kurš pēc maz minūtēm Siguldas valstē1 4 mājas gluži nopostīja, kādām 20 mājām jumtus izlauza, tos visstiprākus kokus vai ar saknēm izcēla jeb gabalos salauzīja. Daži lopi un zirgi tika uz laukiem, kā arī ēkās nosisti, mājas un lauka lietas sadauzītas un pa gaisu pa tīrumiem un mežiem projām aiznestas, no kura drupām maz vairs kāds atlikums ir atrasts. Tad šis viesuls tādu pašu briesmīgu posta– darbu pastrādāja pie citām šīs draudzes muižām un zemnieku ēkām. Rammas muižā, bez vien liela kunga mājas, visas muižas ēkas un 1 zemnieka māju ar tām turklāt piederīgām ēkām sagāza, pie muižas kokus un tālāk stāvēdamas birzes tā salauza, ka gandrīz neviens koks vairs nav uz kājas palicis. Paltemal–muižā2 2 šķūņus izjauca, pie muižas dažus kokus un vienu lielu gabalu meža nopostīja. Visu pēc šis briesmīgs viesuļa–stabs savu ceļu ņēma uz Jaun–Kempa muižu, kur mūsu otru mūra baznīcu (Kempa baznīcu) pavisam līdz gruntei sagāza, torņa galu līdz pulksteņa3 logiem nolauza un kādus 200 soļus tālu uz tīruma nosvieda; ērģeles tā saplosīja, ka tikai kādas retas stabules vēl atrastas; lielkunga mājai jumtu noplēsa un gandrīz visas muižas ēkas sagāza; muižas ābolu dārzā un ap muižas visus kokus nolauza un lielu gabalu meža nopostīja. Vēl 3 mājas ar visām ēkām līdz gruntei izārdīja, kādām 12 mājām jumtus izjauca un zemnieka mežus salauzīja. Šinīs izpostītās vietās arī daži zirgi un lopi tika nosisti. Jūs, mīļi avīžu lasītāji, prasīsat, kā gan tiem cilvēkiem klājās, kas tādā briesmu brīdī taīs izpostītās vietās atradās? Paldies Dievam, ka Viņš savu žēlīgu Tēva Roku brīnišķā vīzē4 pār mūsu draudzi izplēta! Viens ganu puika Siguldas valstī tika tīrumā nosists atrasts, kuram locekļi bij salauzti, un viens jūds Kempa–muižā pie vienas ēkas no krizdamiem baļķiem nosists; bet citiem visiem bij Dievs paglābšanas–vietiņu taīs drupu–kaudzēs ierādījis, kur viņu dzīvība izglābta palika. Ir gan kādi cilvēki stipri ievainoti, bet mēs esam taī cerībā, ka viņi vēl veseli paliks. Tad nu, mīļi kristīgi brāļi un māsas, kas jūs esat no Dieva ar savu dzīvību un mantām no tādām briesmām pasargāti, vai šis nebūtu tāds laika brīdis, kur kristīgu mīlestību varat parādīt tiem brāļiem un māsām, kas nabagi palikuši, kuriem vairs nav pajumta, nav maizes un apģērba? Tāpēc mēs saucam uz jums, nākat un palīdzat mums! Nesat kristīgas mīlestības un līdzcietības dāvanas un nododat tās saviem cienījamiem draudzes mācītājiem. Gan tie gādās, ka mēs tās rokā dabūjam un izdalām tiem, kas patiesu trūkumu cieš un bēdu–asaras raud.

Bet ne vien to dienišķu pārtiku, kas mums pie miesas– uzturēšanas vaijadzīga, esam pazaudējuši. Mēs arī esam pazaudējuši mūsu otru Dieva–namu Kempa muižā, kurš tagad akmeņu kaudzē guļ. Līgates fabrika un mūsu pus draudze turējās pie šīs baznīcas; šie visi tagad bez mīļa Dieva–nama. Uz klaju placi mums tagad ir jāsapulcējas un Dieva vārdi jātur tik ilgi, kamēr vietiņu priekš tam atradīsim, kur atkal varam sapulcēties. 6 līdz 7 000 rbļ. vismazāk mums ir vajadzīgs, lai kamēr atkal varam iesākt Dieva namu būvēt. Kur mēs to ņemsim? Mūsu cienījams draudzes mācītājs līdz ar mums, saviem draudzes locekļiem, ir biedrību cēlis, un mēs visi kopā mūsu draudzē dāvanas lasām tiem draudzes locekļiem palīdzēt, kam palīdzības vaijaga; bet kur tos tūkstošus ņemsim, ar ko mūsu Dieva–namu būvēt? Tāpēc mēs lūgdami vēl reiz sakām: apžēlojaties un palīdzat mums! Mēs zinām, ka tādas briesmas nav vien mūsu draudzi piemeklējušas, bet arī vēl citas draudzes, tomēr tikai šī ir tā viena vienīgā baznīca mūsu zemē, kura no tādas vētras nopostīta. Vai tad nevaijadzētu visām draudzēm pie tā mums palīgā nākt, ka mēs atkal pie mūsu Dieva–nama varam tikt!

Lai Dievs atver mīlīgas sirdis un rokas, ka katris pēc iespēšanas mums savu palīdzību pasniedz!

Draudzes skolmeisters
P.Graumann

Skat. arī Līgatnes “Slavēku” saimnieka Jāņa Leikarta atmiņas

1 pagastā
2 tagad Augšlīgatne
3 pulkstenis=zvans
4 veidā