“Viena diena Vidzemes Šveicijā“ – “Latviešu Avīzes”, 1892., nr.22.

[ Rakstot par jauno dzelzceļu, norādīts, ka, kaut gan vagoni ērti un braukšana gludāka, bez trokšņa, tomēr ne tik ātri, kā pierastos dzelzceļos Kurzemē. Arī ilgās uzkavēšanās pie “stancijām” aizņem daudz laika.]

Par Siguldas staciju:

Protams, ka ceļotāji šo mazo ēku, kur viss, kas pie miesas uztura vajadzīgs, bija gan salikts un par dārgu naudu dabonams, maz ievēroja, un, ātri dodamies cauri, otrā pusē sasēdās garās droškās, vai devās kājām lielos baros pa vistaisnāko ceļu, lielai mūra viesnīcai garām, uz Siguldas pili. Pilsētnieki, labi zinādami, ka uz zemēm tiem stipri krata maku, bij pa lielākai daļai kurvīšus paņēmuši līdza, pildītus ar visādu uzturu un atspirdzinājumiem, kas pēc grūtas nopūlēšanās, pa kalniem un lejām staigājot, brangi noderēja.

“Baltijas Vēstnesis” 1889.g. 106. numurā – sludinājums, ka RLB svētdien, 14.05. rīko izbraukumu pa jauno dzelzceļu uz Siguldu. Cenas: biedru kungiem un dāmām – 1 rbl. 75 kap, nebiedru kungiem un dāmām – 2 rbļ. Siguldā vien – 30 kap.

Siguldas dzelzceļa stacija. 19. gs. beigu vai 20. gs. sākuma. atklātne.