“Vidzemes Šveices nama iesvētīšana” – “Jaunā Dienas Lapa”, nr.289, 13(26.)12.1911.

Siguldas biedrība “Vidzemes Šveice” savu jaunā nama iesvētīšanu svinēja “trīs dieniņas, trīs naksniņas” un bija iemesls tā darīt, jo ar nama būvi pabeigts liels un grūts darbs.

Jaunais nams atrodas blakām Siguldas pagasta namam, ap 2 verstis no stacijas. Nams arī no ārienes atstāj patīkamu iespaidu ar savu glīto vienkāršību un izturēto stilu. Nama apakšstāvā atrodas veikala telpas un plaša garderobe, piebūvē diezgan plaša zāle ar skatuvi, kas izbūvēta tā, ka to vajadzības gadījumā viegli var paplašināt. Otrā stāvā izbūvētas telpas Siguldas krājaizdevu kasei, biedrības lasāmam galdam, bufetei u.c. Trešā stāvā ir dzīvokļi. Nama plānu izgatavojis arhitekts Malvess un to būvējuši vietējie būvuzņēmēji Ozoliņš un Kauliņš. Pamatakmens likts maijā, tā ka nams uzcelts ļoti ātri : būvstrādnieku streiks Rīgā nācis palīgā, jo streikotāji izbraukuši uz Siguldu strādāt. Sakarā ar nama uzbūvi biedrībā, kura ir saimnieku biedrība un ar raibu, pa daļai melnu sastāvu, sākusies principa cīņa bufetes dēļ. Vairākums biedru ir pret reibinošiem dzērieniem, to starpā arī biedrības priekšnieks. Bet citi grib alkoholisku bufeti, un to pusē ir vairākums no tiem vīriem, kas vietējās kasēs, Siguldā un Straupē, solidāri galvojuši ( un tamdēļ jau nokristīti par “solidāriešiem”) par nama būvei aizdoto summu apmēram 10 000 rubļu. (...)

Uz atklāšanas svētku 3 dienām, Ziemas svētkiem un Jauno gadu tomēr bija alkoholiska bufete, kuras piedauzīgās sekas parādījušās arī tad jau iesvētīšanas dienas priekšvakarā, kad bufetes iesvētīšanā sakāvušies pagasta vīri un bija manāmas arī visās svētku dienās. Uz iesvētīšanu bija gaidīts Siguldas īpašnieks, Kurzemes vicegubernators kņazs Kropotkins, bet amata pienākumi bija viņu aizkavējuši. Ieradušies bija kņaza muižas pārvaldnieks, vecais barons Drahenfelss, kuram muižas arendatori steidzās piedurkni laizīt, un apriņķa priekšnieka palīgs Vlasjevs.

Garīgo ceremoniju izdarīja vietējais luterāņu mācītājs fon Braunšveigs. Siguldas koris draudzes skolotāja Vennera vadībā nodziedāja “ To Kungu teic”, un sakāvušiem mācītājs lika dziedāt “Slavē To Kungu, dvēsele mana!“ Savai runai par pamatu mācītājs lika pravieša Jeremijas vārdus: “ Tā saka Tas Kungs uz Izraēļa tautu: “Ariet jaunu zemi un nesējiet dadžos”. (...)

Katedrā kāpj biedrības priekšnieks un režisors, Siguldas pagasta rakstvedis Zvaigzne un sniedz ziņas par biedrības vēsturi un nama būvi: biedrība nodibināta kā Labdarības biedrība jau 30 gadus atpakaļ, 1880. gadā apstiprināta un darbību uzsākusi 1881. gadā kā Siguldas Labdarības biedrība. Šais 30 gados tā sarīkojusi teātra izrādes, koncertus, jautājumu izskaidrošanas jeb tējas vakarus, zaļumu svētkus, balles, bazārus utt. Vispār darbība ritējusi bez ārkārtējiem notikumiem, minama tikai biedrības teātra spēlētāju viesošanās Rīgā, Interimteātrī 1911. gada pavasarī ar A.Niedras “Zemi”. Galvenie ieņēmumi bijuši no izrīkojumiem, bet no biedru naudām un ziedojumiem visai maz. Pirmos 20 gadus no izrīkojumiem ieņemts 50 – 2000 rbļ, bet caurmērā 170 rbļ gadā, otros desmit gados – 190 rbļ caurmērā, bet no 20. līdz 25. pastāvēšanas gadam biedrības darbība pagurusi un caurmēra ieņēmums krities uz 80 rbļ gadā, bet dzīva darbība bijusi pēdējos gados, ieņemot 500 rbļ gadā. Ieņemtā nauda nav krāta, bet izdota nabagu pabalstiem un citādai labdarībai. Trīs gadus atpakaļ biedrība pārvērtusies no Labdarības biedrības par vispārīgo biedrību vārdā “Vidzemes Šveice” ar plašiem statūtiem. Līdz šim biedrība mitinājusies pagasta nama šaurās telpās, bez tam izrīkojumus rīkojusi Dzeņa pansijas “Nachtigall” zālē un Egliņm–Nāras “Arkādijā”. Tikai pēdējos 4 –5 gados sākts domāt par sava nama būvi, bet kavējis naudas un pienācīgas vietas trūkums. Pirmais nodoms bijis celt namu stacijas tuvumā, uz muižas zemes, bet kņazs uzstādījis neiespējamus noteikumus. Tad kādi biedri nopirkuši biedrības vajadzībām “Ventes” mājas pie Gāles kroga, bet citi biedri nomelnojuši šos pircējus, it kā viņi gribētu sev kādu labumu iegūt, un pirkums nav pieņemts. Beidzot, pag. gada beigās, pagasta sabiedrība atvēlēja nama celšanai pagasta zemi, un biedrības pilna sapulce 1910. g. 19. decembrī nolēma tur celt savu namu. (...) Pamatakmens namam tika likts šogad maijā, un tagad jau tas gatavs. Nama būve prasījusi skaidrā naudā 15, 589 rbļ, bez tam biedri un labvēļi dāvināja būvmateriālus un tos pieveda, tā ka, tos ierēķinot, nams izmaksāja 17,415 rbļ. Bez tam nama iekšējais iekārtojums, krēsli, galdi un skatuve ( priekškaru gleznojis A.Štrāls, dekorācijas – Turausks ) izmaksājusi 1170 rbļ. Biedrībai pašai naudas bija 3300 rbļ, no dāvinājumiem ienākuši 2330 (lielākie no Siguldas krājaizdevu kases 500 rbļ, savst. Ugunsapdrošināšanas biedrības 500, Ozoliņa 200, fon Zengbuša 100, no atklāšanas, Ziemassvētku un Jaungada izrīkojumiem cer atlicināt ap 1000 rbļ, tā kā uz namu 1. janv. paliks ap 10 000 rbļ parādu.

ZVAIGZNE, Eduards, bij. Rīgas apriņķa lauku pašvaldību vecākais. Dz. 1881.g. 21. apr. Līgatnes pag. 1919. – 1922. bija Cēsu apriņķa kara zaudējumu komisijas priekšsēdētājs, 1922. –1934. – Rīgas apriņķa valdes priekšsēdētājs, 1934. –1939. – Rīgas apr. Lauku pašvaldību vecākais. Pensionēts. Apb. Ar TZO

Grām. “Es viņu pazīstu”, 1975.

Siguldas biedrība “Vidzemes Šveice”, 1880.– 1930.

Vietējo biedrību māmuļa “Vidzemes Šveice” 30. nov. svin savu 50 gadu jubileju. Pirms 50 gadiem Siguldā atklāja pirmo kulturelo organizāciju un nosauca to par Siguldas labdarīšanas biedrību. Par biedrības dibinātājiem min – P. Kreili, K.Zemleri, M.Ertneru, P.Cilinbergu u.c. Pēc dažiem datiem spriežot, iznāk, ka par pirmo labdarīšanas b–bas priekšnieku ievēlēts P.Kreilis, bet tagad turpretī runā, ka pirmais priekšnieks bijis K. Zemlers. Viens kas tiesa – abi šie pilsoņi ir biedrības dibinātāji un pirmās valdes locekļi. Tālāk biedrības priekšnieka amatu ieņēmuši M. Ertners, Ed.Linde un vairākus gadus no vietas – Apsīts. No sākuma izrīkojumus sarīkojuši Siguldas ūdens dzirnavās un uz Jelgavas kroga stadulas augšas. Rīkoti apm. 2 – 3 izrīkojumi gadā, tātad uz katriem augstiem svētkiem pa vienam. Ziemas svētkos un Lieldienās rīkotas teātra izrādes ar saviesīvgu dzīvi, bet vasarās – zaļumballes ar dziesmām. Pie b–bas kopš pašas dibināšanas pastāvējis arī jauktais koris, kurš piedalījies jau II Dziesmu svētkos. Par diriģentiem min skolotājus Cilinbergu, Zānu, Miesiņu, Lindi u.c.

Pirmās teātra izrādēs piedalījušās no sievietēm: Jurbrencene (Zandberga), Sprigulene (Ertnere), Tožene (Miesiņa) un no vīriešiem – M. Ertners, P.Kreilis, Zāns u.c. Uzvestas lugas “Lielpu... pagasta vecākie”, “Mednieki”, “Ješka nāk mājās” u.c.

Sevišķi čakli Siguldas labdarīšanas biedrība darbojusies no 1906. līdz 1911. gadam, kad tās priekšgalā nostājies toreizējais pagasta darbvedis Ed. Zvaigzne. Viņš kopo ap sevi visus pagasta darbiniekus un nemierpilno jaunatni. Tai pašā laikā Siguldas draudzes skolā strādā skolot. P.Venners – jauns, darba prieka pilns sabiedrisks darbinieks, kurš Labdarīšanas biedrības korī ienes jaunu dziesmas garu un ticību dziesmu varai. Blakus rosīgam korim Ed. Zvaigzne noorganizē spēcīgu teātra trupu, kurā dalību ņem: Alīde Zandberga, Kristīne Jaunzem, Kristīne Kreilis, Rozālija Zvaigzne, Paulīne Grīnvalds, Emma Venners, Aņņēns, Eduards Zvaigzne, Alfrēds Zandbergs, Fricis Kalniņš, Rūdolfs Kreilis, Sala, Čunkurs, Akmentiņš, Eberhards, Baltiņš un K. Ertners. Uz mazās pagastnama skatuvītes uzved reizumis lielas lugas ar kora līdzdalību. Reizumis plašākus inscenējumus sarīko arī Egliņ–Nāras teātra mājā – Arkādijā. Piemēram, L. Andrejeva “Mūsu mūža dienas” un A. Niedras “Zeme”. Tiek pat gatavotas priekš uzvedamām lugām piemērotas dekorācijas.

Sekmīgi strādājot, biedrības darbiniekiem dzimst divi lieli projekti, kuri tiek vēlāk izvesti dzīvē. Izrādās, ka Labdarīšanas biedrības statūti priekš plašākas darbības ir pa šauriem. Bieži vien uzsāktos darbus nevar ievietot apstiprināto statūtu rāmjos. Paceļas no biedrības darbiniekiem balsis par statūtu paplašināšanu un b–bas nosaukuma grozīšanu. Ed. Zvaigzne ķeras pie darba, un ap 1908. g. Siguldas Labdarīšanas biedrība kļūst par biedrību “Vidzemes Šveice” ar plašiem statūtiem. Tā garāmejot jāpiemin, ka šie statūti bija toreizējam Vidzemes gubernatoram Zvegincevam “ jautrā sajūsmas brīdī ” izslīdējuši caur pirkstiem, un vēlāk Rīgas apriņķa priekšnieks – bargais Žilinskis “Vidzemes Šveices” statūtiem nevarēja vien nodusmoties. Pie izrīkojuma atļaujas izdošanas bieži vien Žilinskis mēdza teikt: “Velns, kas tie jums par statūtiem! Izrādās, ka siguldieš savās biedrībās visu to var atļauties!”

Otrs projekts – doma par biedrības nama būvi – bija vēl grandiozāks, pat pēc nopietnu pilsoņu domām – pavisam neizvedams. Bez liela uzkrāta kapitāla tiekties pēc lielas būves tiešām bija pārdroši. Bet Ed. Zvaigzne ar saviem domu biedriem daudz nešķieda laiku, gudrojot par līdzekļiem, bet “Vidzemes Šveices” nama būves projektu visas Siguldas sabiedrības priekšā. Vispirms šķēpi krustojās vietas izvēlē.

Tā izdevīgākā vieta jaunajam biedrības namam tika meklēta pie Siguldas stacijas, lai būtu tuvumā ērti satiksmes līdzekļi, un pats nams lai atrastos apdzīvotās vietas centrā. Tomēr pēc ievadītām sarunām izrādījās, ka kņazs Kropotkins gruntsgabalu nama būvei dod tikai ar lieliem tiesību ierobežojumiem. Par dažu niecīgu tiesību pārkāpšanu, uzceltais nams varētu nokļūt Siguldas muižas īpašumā. Atlika tikai izšķirties starp “Ventu” un pagastnamu. Lai izbēgtu no Gāles kroga tuvuma, vairuma domas palika pie pagastnama.

Arhitekts Malvess zīmēja jaunā biedrības nama plānu. Pagasta padome (vietnieku pulks) atvēlēja nama celšanai rakstveža dārziņu. Bet kur rast jaunbūvei līdzekļus? – Izdibināja, ka Straupes krājaizdevu sabiedrība naudu aizdod pret drošiem garantiem. Sākās neatlaidīga garantu vākšana. Beigās savāca apmēram no 30 vietējiem saimniekiem parakstus, ka viņi solidāri galvo aizņēmumu priekš biedrības nama būves. Pa to starpu biedrības darbinieki līdzekļu vākšanai rīkoja bazārus, teātrus un koncertus, bet vietējie pilsoņi – zirgu īpašnieki – labprātīgi bez maksas veda jaunbūvei materiālus. Un, ja nemaldos, tad 1910. gada (patiesībā – 1911. gada pavasarī – E.C.) Siguldas biedrība “ Vidzemes Šveice” jaunam namam lika pamatus, un tā paša gada 10. decembrī jauncelto namu vietējais mācītājs Braunšveigs atklāja ar vārdiem: “Ariet sevim jaunu zemi un nesējiet dadžos! ” Liels, liels darbs bija veikts! Gandrīz visa Sigulda ņēma dalību pie jaunā nama celšanas. Namu ceļot, reizumis “Vidzemes Šveice” pārdzīvoja kritiskus brīžus, kad jaunbūvei aptrūkās līdzekļu, aptrūkās materiālu. Atceros gadījumu, kad Zvaigzne, sagrauzts no neveiksmes, paguris ieradās pie manis, lai sarunās atvieglotu savas sirds smagumu. Jauns, uzmundrinošs vārds nenogurt, jauns izpalīdzīgs darbs – un Zvaigzne atkal cēlās un gāja darbā. Tie paši šķēršļi, kas dažas stundas atpakaļ izlikās nepārvarami, no jauna sabruka uzņēmīgā darbinieka priekšā. Darbs nepalika pusceļā, tas vainagoja Siguldu ar jaunu vērtīgu celtni – biedrības namu. R. Blaumaņa “Indrāni” bija pirmā luga, kas gāja pār jaunceltā nama skatuvi. Indrānu tēvu tēloja K. Ertners, Eduardu – Zvaigzne, Kaukēnu – Baltiņš, Ievu – R. Zvaigzne, Indrānu māti – K. Jaunzem u.c.

Pēc biedrības nama atklāšanas drīz vien Ed. Zvaigzne atteicās no biedrības priekšnieka amata un nebija vairs pierunājams atteikšanos ņemt atpakaļ. Tālāk no 1911. līdz 1915. gadam biedrības vadību uzņēmās K. Ertners. Turpinājās straujais sabiedriskās dzīves ritms. “Vidzemes Šveice” veica darbu pēc darba. Notiek līdz 17 pirmizrādes gadā. Visvērtīgākie Rīgas teātru jaunuzvedumi iet arī pār “Vidzemes Šveices” skatuvi. Jau pastāvošā teātra trupa papildinājas ar jauniem spēkiem: V.Lukstiņu, V.Grīnbergu, N.Ertneru, A.Grīnbergu, J.Leimani, B.Kļaviņu, O.Lesiņu, J.Mazīti, F.Ertneri, P.Lūsi, A.Lesiņu, J. Zuzi utt. Teātra dalībniekiem tiek sarīkoti kursi Amtmaņa-Briedīša un Viļa Segliņa vadībā. Pirmizrāžu galvenajās lomās vairākkārt viesojas Lilija Ērika, Tija Banga, Paula Baltābola, Amtmanis-Briedītis, Vilis Segliņš un citi. Ar “Mūsu mūža dienām” b-ba izbrauc uz Suntažiem, ar “Zemi” uz Rikteri, Līgatnes papīrfabriku un Rīgu. Sevišķi populārs bija izbraukums uz Interimteātri Rīgā. Šim gadījumam visi Rīgas teātri veltīja plašas kritikas.

Izcēlās Pirmais pasaules karš, un pārtrauca straujo “Vidzemes Šveices” darbību. Jaunajā biedrības namā ievietojās slimnīca. Pēc slimnīcas evakuēšanas biedrības namu ieņēma lidotāju eskadra “ Ilja Muromec”. 1917. gadā, pēc Rīgas krišanas, krievu karaspēks atkāpjoties nodedzina “Vidzemes Šveices” lepnumu – stalto namu.

Kad Latvijas valsts dzimst, pār nokvēpušiem “Šveices” mūriem ķērc kovārņu bari, un vēja brāzmas grabina aprūsējušās jumta skārda paliekas. Karš “Vidzemes Šveicei” sita smagas brūces. Zaudēts nams, zaudēti čaklie biedrības darbinieki, kuri ievirzīti citos dzīves ceļos. Biedrība savu namu vairs nespēja atjaunot. To atjaunoja un pārņēma savā īpašumā Siguldas pagasts.

Tagad jau vairāk gadus biedrība “ Vidzemes Šveice” it kā atpūšas un uzkrāj spēkus jaunajam darba posmam.

“Siguldas Ziņas”, nr. 22, 1930. g.