Ķeizara Aleksandra II viesošanās Siguldā, Krimuldā un Turaidā 1862.g. 11. – 12. jūlijā – “Mājas Viesis”, nr.33, 13.(26.)08.1862.

No Siguldas Atkal goda un prieka dienas esam piedzīvojuši, tāpat kā aizpērnajā vasarā, kad augusta mēnesī mūsu ļoti mīļots un laipnīgs augsts K r o ņ a m a n t i n i e k s1 atbrauca šeitan apskatīt, tos dabas jaukumus, kas pie Siguldas, Turaidas un Krimuldas ir redzami.

Šinī gadā jau pavasarā mēs to priecīgu ziņu no mūsu cienījama dzimta grāfa lielakunga Borha dabūjām dzirdēt, ka Jūli mēnesī būšot mūsu sirdsmīļie augstie Valdnieki, mūsu K u n g s un Ķ e i z e r s2 ar Ķ e i z e r i e n i mūsu jauku viduci apmeklēt. Kādas nedēļas priekš tam jau like cienījams grāfa lielskungs visas jaukās vietas pa Siguldas kalniem saviem augstiem viesiem par godu izgreznot un ar visādiem jaukumiem izpušķot, jaunus ceļus, lustūžus3 un 3 lielus goda vārtus ar karogiem un pušķiem taisīt, kur daudz cilvēki dažu nedēļu strādāja. Jau tanī dienā priekš mūsu ļoti mīļotu un augstu viesu atnākšanas visi traktieri, krogi un arī tuvākie dzīvokļi pildījās ar augstākiem un zemākiem ļaužu bariem, tā ka otrā dienā vairs rūmes vietu nekur nevarēja dabūt; bet lielam pulkam ļaužu bij ja–apmetās Gaujas ielejā. 11. jūli dienā no paša rīta visi ceļi un citas vietas bij skatītāju pilnas, kuri sirsnīgi kāroja mūsu ļoti mīļotu un augstu Zemes–Tēvu un Zemes–Māti sagaidīt un ar sirsnīgu sveicināšanu apsveicināt. Priekš pusdienas sūtīja mūsu cienījams grāfa lielskungs savus goda ratus un zirgus tiem augstiem viesiem līdz Siguldas pasti4 pretī, un arī paši nobrauce līdz turien mūsu augstus Viesus saņemt. Pulksten vienos pusdienā uz tālienes jau ieraudzīja daudz ratus braucam un par mazu brīdi pirmajos ratos ar lielu prieku redzēt mūsu ļoti mīļotu laipnīgu un mīlīgu Ķ e i z e r u un Ķ e i z e r i e n i, kas palēni braukdami, no cienījamiem Siguldas grāfa lieliemkungiem un citiem augstiem pavadoņiem pavadīti Siguldas muižā iebraucot, no tiem lieliem ļaužu pulkiem, kas gar abām ceļa pusēm stāvēja, ar priecīgu gavilēšanu un urrā saukšanu apsveicināti tike, ko augstie viesi ar laipnību saņēme. No braukšanas maģģenīt atpūtušies, steidzās augstie Viesi, mūsu cienījamiem grāfa lieliemkungiem, lielmātēm un citiem augstiem pavadoņiem vadīti, caur skaistu puķu dārzu, no liela ļaužu pulka sveicināti, vispirmāk uz veco bruņinieku pili, kur Ķ e i z e r i e n e s reģimentes5 muzikanti ar Ķ e i z e r a Valsts dziesmu “Dievs, svētī Ķ e i z e r u ” iesākdami itin jauki spēlēja. Šos vecos pils mūrus, kas par tiem divējiem, Krimuldas un Turaidas, brangāki pastāvējuši6 , kuru vidū jauns koku dārzs no svešas zemes kokiem ietaisīts; starp šiem arī viens koks no augsta K r o ņ a m a n t i n i e k a paša priekš divi gadi stādīts, augstais K u n g s un Ķ e i z e r s un Ķ e i z e r i e n e aplūkojuši, tālāku gājuši uz otru kalnu7 kas caur ieleju no pils kalna šķirts, un no šī kalna apskatījuši tās Gaujas ielejas, jaukus kalnus un uz Gauju izpušķotas laivas ar karogiem un dažādām pervēm8, kas itin jauki izskatījās. No vecās piles atpakaļ nākot, augstie Viesi apskatīja visus citus Siguldas muižas jaukumus un puķu dārzus, kas itin brangi9 un glīti bij apkopti. Kad maltīti bij paēduši, tad mūsu cienījami grāfa lielikungi veda braukšus augstos Viesus un viņu augstos pavadoņus uz citām jauki izpušķotām un vērā liekamām vietām, pie Lorup muižas un Ķempe10, no kurienes tālu jo tālu var redzēt Gaujas līkumus, ielejas un kalnus. Šo visu augstie viesi apskatījuši, brauce atpakaļ uz Siguldu, kur jau Krimuldas firsta Lievena11 stalti zirgi un rati, kas īpaši uz tam vien bija apgādāti, mūsu augstus viesus uz Krimmuldi novest, gaidīja. Šinīs ratos mūsu augsti Viesi aizbrauce pār jaunu Gaujas tiltu, kas īpaši šādām goda un prieka dienām bij taisīts, no liela ļaužu pulka ar gavilēšanām un urā saukšanām pavadīti, uz Krimuldu, kur šie augstie Viesi, no firsta lielakunga vadīti, dažas jaukas vietas apskatījuši, par nakti pārgulēja. Vakarā bija atkal branga izskatīšana. Siguldas veci pilsmūri caur skunstīgiem uguņiem12 no dažādām pervēm, tā bija apgaismoti, ka tie nevien pie tumšas nakts skaidri redzami bija, bet par vari jauki izskatījās. Pie Gaujas skunstīgus uguņus gaisā nodedzināja un Krimuldā koki no celma līdz galotnei un gastūži13 no vienas vietas ar uguns lampām nosprausti gaiši un par daudz jauki mirdzēja, tā ka ikvienam bij diezgan ko priecāties un brīnoties par skaistu izskatīšanos un mūziku. Otrā rītā vēl augstie Viesi citas jaukas vietas Krimuldā apskatīja, tad brauce uz Turaidu no liela ļaužu pulka ar gavilēšanu pavadīti un sagaidīti. Turaidas dzimta lielmāte barone un viņas dēls barons Kampenhausen augstos Viesus saņēmuši un vadījuši uz saviem jaukiem dārziem; gājuši uz Turaidas mazu baznīcu, kur mācītājs un draudze, svētu dziesmu dziedādami, Viņus sagaidīja. Uz Krimuldu atpakaļ braukdami, no ļaužu gavilēšanas pavadīti, augstie Viesi Gūtmaņa alu aplūkojuši un tur no tā iztecēdamu avotiņa ūdeni dzēruši. Pret vakaru mūsu no sirds mīlēti Valdnieki no Krimuldas ar lielu godu un klāt būdamām ļaužu mīlestībām pavadīti aizbrauce uz Rīgu.

Dievs lai mums ilgi uztur tādus mīlīgus un laipnīgus Valdniekus un palīdz mums palikt Viņiem vienumēr visās lietās paklausīgiem un uzticīgiem bērniem un pavalstniekiem!

P. G.

1 Krievijas troņmantnieks lielkņazs Nikolajs Aleksandrovičs (1843 – 1865)
2 Krievijas cars Aleksandrs II (1855 – 1881)
3 Viegls paviljons
4 Domāta Siguldas zirgu pasta stacija
5 Pulka
6 Labāk saglabājušies
7 Domāts tagadējais Krusta kalns
8 Krāsām
9 Rūpīgi
10 Domāts t.s. Ķempītis, kas atradās aptuveni tag. Siguldas bobsleja trases celtnes vietā
11 Firsta Līvena
12 Iluminācijas
13 Nojumes

Līgatnes „Slavēku” saimnieka Jāņa Leikarta atmiņas. Sarakstītas 1901. gadā.

Otrā gadā1 bija viņa2 tēvs un māte3 atkal Siguldā. Tie brauca pa šašeju4 līdz Siguldas pasti5 no Rīgas. Un atkal bija Kārtūža Vītinop6 kā bruģa kungs atkal sasauca visus kirspēles7 tiesas vīrus un vēl vairāk izmeklētus vīrus dien papriekšu un ierādīja atkal katram savu vietu, bet mani Vītenop paturēja pie sevis un sacīja, ka šis iešot ķeizeram pa priekšu un lai es viņa no acīm vis neizmetot: ja šim manis vaidzēšot, tad šis būšot mutes slauku gar sāniem nolaist, tad lai es tuvojoties šim klāt, bet lai ar bukti neskrien, jo tad mani būs redzēt gan, bet ar nevaidzēja vis! Kad viņš pārnāce, tad Siguldē Ropažu pastes pūtināja zirgus, ka var ar ķeizaru braukt, tad veda tos kungus zemnieki. Tad Siguldas First savus divus sirmus zirgus stellēja8 pretī uz Siguldas pasti un kā bija milzums cilvēku no Jelgavas kroga9 līdz Siguldas vārtiem10 nostāšies abej pus ceļa. Tad brauca ķeizars pa priekšu un ar pastes zirgiem no pakaļas. Tad no Jelgavas kroga sāka ļaudis noņemt cepures un sauca „urrā”, un viņi pretī ar klanījās. Siguldas vārtos stāvēja Kārtūža Vītenopa dēls un nelaida Siguldā iekšā, ka puķes nenomin. Ķeizars iebraucis Siguldā un tur neviena cilvēka. Viņš prasījis – kur tie cilvēki? Kad ārā bijis tik daudz cilvēku; kungi atbildeiši – kad puķes nenomin. Ķeizars atbildējis: „tie ļaudis ir manas puķes”; tad bija Sigulda pilna ar ļaudīm. Ķeizaram bija līdzi muzikanti; tie briesmīgi jauki spēlēja. Tie ar dien papriekš atbrauca Sigul[d]ā un šāva ar lielgabaliem. Siguldā ķeizars pakavējās, tad brauca uz Baļgalva kalnu, jo tur kara laikā, tā dzirdēju, viens no ķeizara famīlijas esot kritis; jo tur ir gan karalaika kapenes, jo es pats agrāk redzēju, bet nu ir ar mežu apaudzis, jo tur karš esot beidzies. Atbrauca atpakaļ, tad izstaigāja Siguld gravu, uz vakar brauca uz Krimuld ar 4 sirmi zirgi. Tie bija Krimuldas firsta galantīgi nojūgti gari at (?) kučieris bija ģērbies laikam tīras gumig11 drēbēs, domāja, ka pliks vien ir. Gari atklāti vāģi bija, ķeizars sēdēja, kuram mugurā pretī ķeizeriene ar vienu dāmu pakaļā, ķeizaram krūtīs pretī. Tie zirgi bija jūgti divi blakus pie dīstels otrā divi tiem priekšā blakus. Tad brauca no Siguldas kalna lejā, kur Vitenop ar kājām gāja līdzās vāģiem un sauca uz mums, lai tura vāģus, bet lai nenosmērē, bet neviens vāģiem rokas nepielika, laimīgi nobrauca lejā. Tur man tas gods, ka ķeizaram vāģus turējis. Gaujā bija tilts pārtaisīts uz steķiem un dēļiem un, kad izstaigāja Krimul gravu, tad bija vakars. Kad ķeizars bija pilī, tad sievietes dziedāja gaudu dziesmas; kad tumsa metās, tad ap piles placi12 riņķī ugunis sāka dekt pa kokiem, cik tas bija skunstīgi ierīkots, un rakicas13 laida un ar plagām14 bija visa grava pilna. Ļaudis un kungi to vakar aizgāja, bet kārtības vīriem bija jāpaliek. Rītā atkal no Krimuldas līdz Turaidi nostādīja pa 2 blakus, tad brauca Vitenop pa priekšu, ķeizars no pakaļas uz Turaidu. Mēs ar Vaisuli veco stāvējām pie ozoliņa, noņēmuši cepures, nolikuši. Ķeizars garēm braucot ar priekš mums diviem roku pie cepures pacēla. Kad atpakaļ brauca no Turaidas uz Krimuldu, tad ķeizars ar Vitenop iegāja Gūtman alā. Kā jau minēts, kad visi Vidzemes bruģa kungi bija, tie brauca no pakaļas. Tiem bija piekārtas rokas ar veca laika cimdiem, seģēm un dvieļiem. Tā viņi aizbrauca – laikam tie bija ķeizaram dāvināti. Vitenop, kad nobraucis mājā, tad savu cimdu iezēģelējis15 kovertā16 bērnu bērniem par atminēšan, kad ar to cimdu ar ķeizar rocījies. Bat mana goda zīme pazuda – man bija zila kroķaina un kniepe, ar ko pie cepures piespraust un tāda grāmatiņa un bleifederis17 ar, ja vaidzētu ko prattakul18 uzņemt. Tā bija visiem kārtības vīriem. Bet labi izgāja, nevajadzēja nevienam. Kā vēlāk es dzirdēju, Krimuldā vēl tagad esot tas pats galds tāpat uzklāts un traukiem stāvot uz galda par pieminēšanu, kur ķeizars ēdis un gulta ar stāvot uzklāta, kur gulējis.

1 1862. gadā
2 Domāts troņmantnieks lielkņazs Nikolajs Aleksandrovičs (1843– 1865)
3 Krievijas cars Aleksandrs II (1855 – 1881) un cariene Marija Aleksandrovna
4 Šoseju
5 Zirgu pasta stacija
6 Barons Fītinghofs
7 Draudzes (no vācu ‘das Kirchspiel’)
8 Sūtīja
9 Jelgavas jeb Baznīcas krogs atradās pie Siguldas baznīcas
10 Siguldas pils vārti
11 Gumijas (?)
12 Laukumu
13 Raķetes
14 Ar karogiem
15 Aizzīmogoja
16 Aploksnē
17 Zīmuli (no vācu ‘die Bleifeder’)
18 Protokolā