Ziņas par mērī nomirušiem Siguldas draudzē 1710.g.

Lielais mēris Vidzemē plosījās 1710. g.

Par Siguldas draudzē mirušiem mērī un palikušiem dzīviem ievāca ziņas Siguldas mācītājs un sastādīja sarakstu par muižām un zemnieku mājām. Pēc mācītāja ziņām, mērī nomiruši 1732; mācītājs reģistrējis dzīvos pavisam 576, tai skaitā 25 bērni piedzimuši pēc mēra. Atskaitot tos, dabūjam 551. Pēc šīm ziņām, no draudzes iedzīvotājiem miruši 75,8 %. Ziņas par zemnieku skaitu, dzīvo un mirušo, iesniedza arī muižnieki. Kopsavilkumi 1711. un 1712. izdarīti no muižnieku ziņām.

1) Mācītāja muižā dzīvi palikuši 5, nomiruši 53 – 91,3%. Arklu1 skaits samazināts no ¾ uz ¼ .

2) Gāles muižā (Galenhof) dzīvi palikuši 28, miruši 60 (68,1%). Arklu skaits samazināts no 13/8 uz 1.

3) Ramas muižā (Rammenhof) dzīvi palikuši 15, nomiruši 50 (76,9 %). Arklu skaits samazināts no 1 uz 1/2 .

4) Lorupē (Wilderhusen, Cronenberg) dzīvi palikuši 15, nomiruši 77 (83,6%). Arklu skaits samazināts no 1 ¼ uz ½ .

5) Silēkās (Siljack), kur arklu skaita nav bijis, dzīvi palikuši 5, nomiruši 30 (85,7%).

6) Nurmižu muižā (Nurmis) dzīvi palikuši 45, nomiruši 272 (85,2%). Arklu skaits samazinājies no 9 ¼ uz 1 5/8 .

7) Siguldas pilsmuižā (Hof Segewold) dzīvi palikuši 321, nomiruši 840 (72,3%).

8) Paltmalē2 (Paltemal) dzīvi palikuši 125, nomiris 271 (67,6 %). Arklu skaits Siguldā un Paltmalē kopā samazināts no 34 uz 16 (Siguldā – uz 11 ½ , Paltmalē – uz 4 ½).

Visā draudzē reģistrēts dzīvo 559 un mirušo 1653 (74,3 %). Mirušo ir mazāk, nekā pēc mācītāja ziņām. Nav iespējams pārbaudīt, kurā sarakstā ir kļūda. Uz vienu arklu caurmērā iznāca 18 darbaspējīgu cilvēku – vīriešu un sieviešu kopā.

Bērziņš, J.Valsts arhīvs Rīgā. Pētījumi. I, R., 1935, 180.

1 Arkls – nodevu uzlikšanas vienība
2 Tagad – Augšlīgatne