[Ģenerālgubernators Brauns] konfliktos starp Rīgas namniekiem un muižniekiem …parasti nostājās muižnieku pusē, jo Brauns pats bija muižnieks – dzimtkungs. Šai ziņā spilgtu liecību sniedz gadījums ar Brauna Siguldas muižas zemnieka meitu Ozoliņu Babu. Ozoliņu Baba, kas bija iebēgusi Rīgā, šeit apprecējās ar kādu Rīgas brīvu strādnieku Liepu. Līdz šim Rīgā bija paradums precēšanās gadījumā neprasīt attiecīgās personas sociālo izcelšanos, bet izdarīt salaulāšanu bez ierobežojumiem. Brauns šai gadījumā cēla iebildumus un pieprasīja: 1) atlīdzināt viņam kā Siguldas muižas dzimtkungam Ozoliņu Babas vērtību; 2) turpmāk nevācu laulāšanas gadījumos neizdot laulības apliecību, nenoskaidrojot laulājamo izcelšanos, bet gadījumā, ja laulājamie būtu dzimtcilvēki, nepieciešama attiecīgā dzimtkunga rakstiska atļauja. Ar šo savu 1763. gada 17. oktobra rezolūciju Brauns faktiski ierobežoja precēšanās iespēju starp Rīgas brīvajiem latviešiem un lauciniekiem – dzimtcilvēkiem. Lai pēc iespējas vairāk ierobežotu zemnieku bēgšanu, Brauns pavēlēja apcietināt katru bēgšanā apcietināto zemnieku un pēc bargas pēršanas ievietot to cietumā, kur tas paliktu, līdz viņa dzimtkungs, kuram par to paziņots, zemnieku pieprasa, kā arī samaksā apcietinātā uztura naudu 3 kapeikas dienā. 1763. – 1764. gadā cietumos atradās liels skaits šādu par bēgšanu apcietinātu zemnieku. […]

Brauna aktivitāte izbēgušo zemnieku atgūšanā visai spilgti izpaudās viņa ierosinātajā akcijā par uz Kurzemi aizbēgušo Vidzemes zemnieku izdošanu. Brauns 1765. gada 25. janvārī nosūtīja [Krievijas] senātam plašu memorandu, lūdzot atbalstu un palīdzību. Uz Brauna ierosinājumu Katrīna II nosūtīja attiecīgus norādījumus Krievijas diplomātiskajam pārstāvim Jelgavā Simolinam, uzdodot panākt konvencijas noslēgšanu par bēgļu izdošanu. Brauns nodibināja uz Kurzemi aizbēgušo Vidzemes zemnieku pieprasīšanas komisiju ar Belendorfu priekšgalā. Savā rakstā Vidzemes landratu kolēģijai Brauns šādu akciju raksturoja par vienu no svarīgākajām Vidzemes lietām. Komisijai tiešām izdevās atgūt no Kurzemes lielāku skaitu izbēgušu Vidzemes zemnieku.

M. Stepermanis. Zemnieku nemieri Vidzemē 1750. – 1784.– R., 1956, 78. – 79. lpp.