Sigulda

1582. gada 6. maijā Viņa Žēlastības1 revīzijas kungi, kurus uzņēma pans Nikolajs Kotls (Kotel).

Pils atrodas Gaujas krastā aizsardzībai piemērotā vietā. Celtnes ir lielas, no mūra, tiklab pilī, kā priekšpilī.

Pēc inventāra saraksta pazaudēti ne mazums ienākumu dažu zemnieku atdošanas un ienaidnieka postījumu dēļ.

Daudz ēku un noliktavu, bet veco un sagrauto jumtu dēļ sagrūst balsti.

Pans Kotls ir piebūvējis jaunus balstus, salabojis un izdaiļojis telpas.

Pilī virs velvēm ir baznīca. 2 altāri. Bet logiem rūšu nav. Arī kapelāna nav.

Pilsētiņā ir otra, mūra, baznīca, kurai palikušas tikai sienas un velvētais mūris. Bet nav jumta. Te ir Meklenburgas2 ticības mācītājs. Viņam pieder 2 zemnieki, kuri dod nodevas un pilda klaušas. Pārējie pilsnovada ļaudis dod mācītājam pa puspūram miežu.

Pils šaujamie ieroči

Dzelzs lielgabals mūra tornī uz Krimuldas pusi. 2 bronzas lauka lielgabali tornī uz pilsētiņas pusi. Svina stienis. 70 dzelzs ložu. 5 mucas pulvera. 2 dzelzs falkonetes, lode sver 2 ½ mārciņas. Ar dzelzīm apkalta lafete un riteņi. 3 lafetes uz riteņiem falkonetēm viņa karaļa žēlastības Stefana laikā tika aizsūtītas uz Rīgu pārstrādāšanai. Dzelzs lodes, akmens lodes u. c. Pulvera nav. Neliels zvans trauksmei.

Ievests 16 gubu. Katrā gubā 6 rijas, bet ik rija dod 9 pūrus.

Zemes daudz, bet lauki nav iekopti. Trūkst lopu un kūtsmēslu.

[1584. g. iesēti 4 lasti rudzu. Ik lastā iet 42 pūri.]

1581. g. kviešu iekults tikai sēklas tiesa.

Pļavas – 10 stirtas vietas. Stirtā 2 kaudzes, no kurām iznāk 300 vezumu.

Pils dīķu – 5; 6 – tais mazs, ko vēlāk iekārtoja Kotls.

Pils ezeri.

Vienam ezeram ir 3 dziļumi. Otrais ir mazāks ar vienu dziļumu. Uz tā atrodas pils dzirnavas, pusjūdzi no pils un ar diviem dzirnavratiem. Varētu pastāvīgi malt, bet, tā kā pilsētnieki un zemnieki graudus berž mājās, no tām nav cita ienākuma, kā vien tas, ka tur samaļ pils vajadzībām.

Baltmaņa ezeriņš atrodas no pils 2 jūdzes attālu. Tajā ir viens dziļums. Citu ienākumu nav, kā vien pils vajadzībām saņem nedaudz zivju.

No Gaujas pavasaros nozvejo vairāk zivju pils uzturam, bet pārdošanai neiznāk.

Mežu pie pils nav ne tikai celtnēm un pils labojumiem, bet arī malkai.

Pavisam kopā visu ienākumu ir 681 zlots, 19 ½ graši.

Pilsētiņā ir mūra baznīca, ko maskavieši jau divas reizes nodedzinājuši, tagad apjumta ar salmu jumtu.

Baznīcai nekādu piederumu nav, izņemot tos, ko pilsētnieki apgādājuši: garīdznieka tērpu un sudraba biķeri ar hostiju šķīvi.

Garīdzniekam pusjūdzi attālumā ierādīti tīrumi un tos apstrādā 2 zemnieku sētas.

Pilsētnieki vācieši:

  Burgmeistars Hanss Lavs
Bārddzinis Matīss Jesps
Sveigera atraitne
Lielgabalnieks Jurģis

Citiem ir nami, un tajos tur savus šeņķus, bet nodokļus nedod, izņemot to, ka viņu pienākums ir aizsargāt pili.

Latvieši dārznieki, kas dzīvo pilsētā:

Andrejs Švens – gadā maksā 3 Livonijas grivnas.

Puzicš, Dzirnīts, Sluķis. Viņiem pa naktīm uz maiņām jāierodas pili sargāt.

Mežs, kurā zvēri.

Ir vēl Mūra jeb Nurmuiža, jau no 1562. 23. 04. atdota Matīsam Krāderam.

Siguldas pils

Izlēņota panam Kotlam līdz mūža beigām bez pienākuma dot norēķinus.

Pils atrodas pie Gaujas iepretī Turaidai un Krimuldai un tajā pašā krastā, kur Cēsis.

Pils apjozta ar četrstūra mūri, kuram, nākot no jaunām dzirnavām no lauka puses dienvidu priekšpils priekšā pieslienas mūra tornis, kas ir jau sen sabrucis un bez augšējām daļām.

Uz abām pusēm no šī torņa iet augsts mūris līdz pils grāvim vai arī līdz kalnu nogāzēm Gaujas krastā. Pa kreisi otrā spārnā iet divējas mūra sienas, starp kurām kādreiz bijuši staļļi 92 soļu garumā. Pusei no šiem mūriem tagad nav vairs augšdaļas, bet otra puse apjumta salmiem. Zem šī jumta atrodas piedarbs ar riju labības kulšanai un žāvēšanai. Ejot tālāk pils virzienā, nonākam pie tilta uz augsta guļkoku balsta, kas nesen savests kārtībā un iet pāri diezgan dziļam pils grāvim.

Šī tilta priekšā pa kreisi tilta galā uz Gaujas pusi atrodas mūra aizsargtornis šaušanai uz abām pusēm. Tajā ir 3 bojāti stāvi.

Ejot pa tiltu uz iekšējo priekšpili, vispirms nāk tilta uzvelkamā daļa divās ķēdēs. Tad nāk mūra vārtu ailē pirmie divkāršie vārti, piedzīti ar lielām dzelzs naglām un stipriem maziem vārtiem ar iekšējām atslēgām. >p> Pie šiem vārtiem labajā pusē ir sardzes telpa, ierīkota mūrī. Bet pa kreisi atrodas kāpnes uz dēļu galeriju. Pa labi aiz sardzes telpas, neiejot priekšpilī, atrodas mūra siena šaušanai, kurā ierīkots 21 logs šaušanai ar arkebūzām. Bet augšā divi torņi šaušanai netālu viens no otra. Šīs sienas galā augšā uz pils pusi ir koka nocietinājumi.

Otri divkāršie vārti vārtu ailē, kas ved uz iekšējo priekšpili, ir ar maziem vārtiņiem un arī piedzīti ar dzelzs naglām. Divas iekšējās atslēgas. Iebrauktuve pa šiem vārtiem velvēta.

Ieejot priekšpilī, pa labi pirmajā stāvā (burtiski pie zemes) atrodas mūra priekštelpa. Pa labi istabiņa ar koka griestiem. Tajā 2 logi, 2 veselas stikla rūtis. Visapkārt soli, jauns galds, durvis ar virām. Tālāk uz pils pusi, paejot garām baznīcai, pa labi atrodas bojāts koka tornis, bet aiz tā tālāk viss ēku kvartāls šajā spārnā pilnīgi sabrucis. Atlikusi tikai siena aizsardzībai.

III spārnā pie pils sienas pretim vārtu ailei atrodas mūra stallis 30 zirgiem. Virs tā ir 2 telpas lietošanas kārtībā, kurās ir 2 lodziņi šaušanai un galā dzīvojamā istaba ar labu krāsni, durvis ar virām.

Ir vēl 1 mūra stallis 13 zirgiem un otrs tam blakus tāpat mūra 40 zirgiem. Staļļu galā mūra pils lietošanas kārtībā un priekštelpa ar dūmu krāsni.

Šī spārna galā atrodas četrstūra mūra aizsargtornis, kuram 3 stāvi.

IV spārnā priekšpils ir līdz pusei mūra un vesela. Tur atrodas četrstūra mūra nocietinājumu tornis ar 4 stāviem. Dzīvojamā istaba ar priekšnamu. Bet otrā pusē vārtu virzienā atrodas dzīvokļi augšstāvā un apakšstāvā, visi no mūra, bet nepieciešams tos apmest un savest kārtībā.

Pēc tam priekšnams uz virtuvi, kas ir liela velvēta mūra telpa.

No šī priekšnama mūrī ir vārti uz aizmuguri, kur starp ēkām un pils sienu atrodas prāvs laukums. Pāri šai sienai pa virvju kāpnēm nakts laikā bija varējuši izbēgt magnusieši3 .

Šī siena gandrīz visa ir izbrukusi un pielabota ar koka nocietinājumiem.

Atgriežoties pie minētā priekšnama, pa labi no tā ir kambarītis ar kamīnu, tajā ir logs ar režģi. Blakus „dūmu” istaba ar krāsni. Pie tās neliela telpa. Velvēts brūzis. Velvēts pieliekamais. Blakus mūrī „vajadzību” kambarītis.

2. stāvā ir velvēta visa istaba, kas ir skaisti izgleznota. Tajā ir 1 liels logs ar dzelzs režģi, jaunas rūtis ar karaļa majestātes ģērboni, skaista glazēta krāsns.

Pretējā pusē – velvēts kambaris ar kamīnu. Aiz tā – „vajadzību kambarītis. Krāsotas durvis ar virām.

Velvēta telpa, kur vienā pusē skapji, jauns galds un soli. No tās – durvis uz baznīcu.

No baznīcas durvis ved uz galeriju pils pagalma pusē, bet pašā galā otrās durvis ved uz velvētu zāli, kurā ir 4 lieli logi ar dzelzs režģiem, bet 5. logs bez režģa, zaļa krāsns.

Iepretīm šim korpusam atrodas pils otrā puse. No galerijas vispirms ir liela velvēta telpa – pieliekamais kambaris. Tajā ir divi lieli logi ar režģiem. Blakus atrodas „baltā” istaba ar vecu krāsojumu, jauna krāsns, 2 skapji, rakstāmgalds.

Pils muiža jeb folvarks.

1 neliela māja ar priekšnamu, kambaris un istaba, kas piebūvēti jau pana Kotlas (?) laikā.

Ir laidari un lopi. No vienas govs gadā dabū 1 mucu sviesta.

Tīrumi. Dīķa neviena. Divi mazi ienesīgi ezeriņi.

1 dzirnavas ar 2 dzirnavu ratiem, bet maļ vienīgi pils vajadzībām.

Mežu nav nemaz. Malku ved no Ropažiem.

Dārzs nav slikts. 2 sakņu dārzi.

Postažā 12 māju.

Bez visa cita pagastam vēl jādod 3 zaķi, 3 vepri, 1 vērsis, 4 govis.

No 1 arkla jādod 1 auns, 30 dēļi.

Klaušu darbos jāiet 5 dienas nedēļā.

Rudko pagastā 15 nodedzinātu māju, 21 ½ arkla, bet tikai 5 zemnieki.

Skromba pagastā ir 6 zemnieki, bet 11 tukšu arklu. 24 nabagi.

Pie šīs pils atrodas pilsētiņa ar pāri par 10 koka mājelēm. Šo pilsētiņu 1577. gadā jau otro reizi nodedzināja maskavieši.

Namnieku pienākums ir sardzes dienests pilī, kad tas ir vajadzīgs un no saviem krogiem maksāt zināmu nodevu. Bet, tā kā viņi tikai tagad tur apmetušies pēc posta, tad šīs nodevas vēl nav noteiktas.

Ir 2 lielgabalnieki, kuriem pilsētiņā pieder mājas. To pienākums ir kalpot pilī.

Ir bārddzinis, kura valdīšanā ir 2 arkli zemes.

Jūdzes attālumā no pils ir muižiņa Kimel, pie tās 2 būdnieki.

Pans Kotls uzcēla 2 krogus pie Cēsu lielceļa, kas kara dēļ nekādus ienākumus vēl nav devuši.

Aiz šīs istabas ir kambaris ar kamīnu. Blakus kāpnes ved uz augšu, uz lielo kambari.

Trešais stāvs. Lielas kāpnes. Augšā koka galerija, apšūta ar zāģētiem dēļiem. No tās iet durvis uz ēdamzāli, kurai visapkārt ir glīti gleznojumi. 3 lieli galdi, 5 lieli logi ar režģiem un jaunām rūtīm, krāsns. Mūrī koka skapis. Rakstāmgalds. No šīs zāles pa labi atrodas jauna skaista „baltā” istaba, visa izgleznota. Balta krāsns, jauna grīda, jauni galdi un soli visapkārt, jauns krēsls. Pie šīs zāles ir neliela priekštelpa ar 1 logu un no tā ir ieeja „vajadzību” kambarītī. Šīs zāles otrā galā atrodas dzīvojamā telpa, izgleznota un kamīns. Aiz tās vēl otra dzīvojamā telpa, tāpat izdaiļota ar gleznojumiem. Kamīns, galds un visapkārt jauni soli. Arī no šīs [telpas] ir ieeja „vajadzību” kambarītī. Tāpat – durvis uz galeriju.

Pils augša – jumts.

Tā gandrīz visa apsista ar zāģētiem dēļiem un tikai dažviet segta ar veciem kārniņiem. Tā kā jumta konstrukcija gan zem kārniņiem, gan arī virs jaunām telpām priekšpilī ir satrūdējusi, nepieciešami lieli labojumi, lai nesabruktu.

Bruņojums

Virs pilsvārtu telpas augstu tornī viens virs otra atrodas 2 kambari, četrstūraini, ar koka grīdu un griestiem […]

Turaidas muzejrezervāta materiāli

1 Polijas karalis Stefans Batorijs
2 Lutera ticības
3 Magnusieši – Dānijas karaļa brāļa Magnusa piekritēji. Magnusu Krievijas cars Ivans Bargais (1547 – 1584) bija iecerējis par marionešu valdnieku Livonijai.