Franču bruņinieka Žilbēra de Lanuā (Guillebert de Lannoy) ceļojuma piezīmes caur Livoniju. 1423. – 1424. g.

„Un tā, ceļojot tai [Žemaitijai] cauri, es nonācu Kurzemē (Corelant), kas pieder Livonijas kungiem, kas to ir iekarojuši Prūsijas kungiem; tā es nonācu kādā pilsētā, vārdā Līva (Liepāja), kas atrodas pie Līvas upes, kas atdala Kurzemi no Žemaitijas. Un tā ir divpadsmit jūdzes no minētās Klaipēdas līdz Līvai.

[…] No Līvas Kurzemē es devos uz Rīgu (Rihge) Livonijā caur daudzām pilsētām, pilīm un komandantūrām, kas arī pieder Livonijas kungiem, ceļoju arī caur daudziem zemgaļu, kuršu un lībiešu ciemiem (villaiges de Zamegaelz, des Cores et des Lives), tiem katram sava valoda par sevi. Divas jūdzes atstatumā no Rīgas es cēlos pāri kādai upei, ko sauc par Samegalzaru1 (Tzamegaelzara) un nonācu Rīgā, kas ir osta, pils un nocietināta pilsēta, šīs zemes galvaspilsēta, tur Livonijas mestrs tur savu rezidenci. No Līvas pilsētas Kurzemē līdz šejienei ir 50 jūdzes.

[…] Minētiem kuršiem, lai gan viņi esot dzimuši kā kristītie spaidu kārtā, ir viena sekta, kas pēc nāves liek sevi sadedzināt apbedīšanas vietā, tos sadedzina apģērbtus un izgreznotus ar viņu labākajām rotām kādā tiem tuvākā birzī vai mežā, sārtu tie taisa no tīras ozolu malkas, viņi tic, ka tai gadījumā, ja dūmi kāpj taisni pret debesīm, dvēsele esot glābta, bet, kad tos pūš uz sāniem, dvēselei esot jāiet bojā.

[…] Rīgā es atradu ordeņa mestru, Kurzemes senioru, kas pakļauts Prūsijas mestram un kas toreiz neatradās kara gājienā. Ar minētā mestra palīdzību es uzsāku savas gaitas, lai dotos uz lielo Novgorodu Krievijā. Un es devos pie landmaršala, kas atradās kādā pilsētā, septiņas jūdzes no turienes, blakus kādai pilsētai, vārdā Sigulda (Zeghevalde). No turienes uz priekšu es vienmēr devos pa minēto Livonijas zemi no vienas pilsētas uz otru, pa starpām arī pa pilīm, nocietinātām vietām un komandantūrām, kas piederēja minētā ordeņa mestram, un es nonācu kādā lielā nocietinātā pilsētā, vārdā Cēsis (Winde), kas ir komandantūra un pils, un arī Valmierā (Weldemaer), kas arī ir nocietināta pilsēta un komandantūra, un arī Veisenšteinā2 (Wislen), kas ir komandantūra un ciems, un no turienes kādā nocietinātā pilsētā, komandantūrā un pilī, kas atrodas uz Krievijas robežas to sauc par Narvu (Narowe); tai cauri tek upe, vārdā Narva, tā ir plata upe, un no turienes pilsēta gūst savu vārdu. Un viņpus upes šīs Livonijas un Krievijas zemes pieder lielās Novgorodas kungiem. Un ir no Rīgas līdz Narvai 80 jūdzes ceļa; šai ceļā atrodami četrējādu valodu ļaudis, proti, lībji, zemgaļi, latvieši un igauņi (les Lives, les Tzamegaelz, les Loches et les Estes)…

Citēts pēc: Spekke, A. Latvieši un Livonija. – R., „Zinātne”, 1995, 95 – 96.

1 Acīmredzot, domāta Lielupe
2 Tagad Paide Igaunijā