LĪVZEME(latīņu Livonia,vācu Livland)– ar šo vārdu 13. gs. sākumā saprata vienīgi līvu (lībiešu) apdzīvoto Daugavas lejteces apgabalu. Krustnešu darbībai vēršoties plašumā, nosaukumu „Livonija” pakāpeniski attiecināja uz iekarotāju varā nonākušajām Gaujas lībiešu, kā arī uz baltu – latgaļu, sēļu, zemgaļu un kuršu zemēm. 13. – 14. gs. šajā teritorijā bija izveidojusies feodālu valstiņu savienība, kurā ietilpa Livonijas ordeņa valsts, Rīgas virsbīskapija (arhibīskapija), Tērbatas un Sāmsalas bīskapijas. Indriķa hronikas (R., „Zinātne”, 1993.) tulkotājs Ā. Feldhūns konsekventi šķir nosaukumus „Līvzeme” „Livonija”, pirmo attiecinot vienīgi uz Daugavas-Gaujas lībiešu apdzīvoto teritoriju (kā tas ir arī Indriķim), otro lietodams, runājot par garīgo senjoru valstiņām tag. Latvijas teritorijā tikai pēc Livonijas izveidošanās – 13. gs. otrajā pusē.