PAR KAUPO BRAUCIENU AR BRĀLI TEODERIHU PIE VISU AUGSTĀ PRIESTERA (INDRIĶA HRONIKA VII: 3)
[1203.g. vasara]

Pēc tam brālis Teoderihs ar krustnešiem, kas togad Līvzemē zem sava krusta bija kalpojuši Dievam, aizbrauca uz Vāciju un paņēma līdzi kādu līvu, vārdā Kaupo, kas Turaidas līviem bija it kā valdnieks1 un vecākais. Kad viņi bija apceļojuši lielu daļu Vācijas, Teoderihs aizveda Kaupo uz Romu un stādīja priekšā pāvestam. Pāvests viņu uzņēma ļoti laipni, noskūpstīja un plaši iztaujāja par apstākļiem, kādos dzīvo tautas ap Līvzemi, un dziļi pateicās Dievam par līvu tautas atgriešanu. Pēc dažām dienām augsti cienījamais pāvests Inocents2 pasniedza minētajam Kaupo savu dāvanu, proti, simt zelta gabalu3 , un, kad tas vēlējās atgriezties Vācijā, ar lielu sirsnību atvadījās no tā, svētīja to un ar brāli Teoderihu aizsūtīja Līvzemes bīskapam ar svētā pāvesta Gregora4 roku rakstītu Bībeli.

Indriķa Hronika. Ā. Feldhūna tulkojums, Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri. R., „Zinātne”,1993, 67. – 69.

1 Kaupo ir vienīgais lībiešu valdnieks, kuru hronists pielīdzina karaļiem, tiesa, tikai nosacīti (quasi rex). (Vai tam par pamatu viņa acīs bijusi kristīšanās?) Par Kaupo un viņa kalpotāju (servus) stāsta arī Heisterbahas Cezārijs (ap 1180 – 1240), kas ziņas ieguvis 13. gs. pirmajā gadu desmitā no Lipes Bernharda, toreizējā Daugavgrīvas klostera abata – Ē. Mugurēviča komentārs grām.: Indriķa Hronika. Ā. Feldhūna tulkojums, Ē.Mugurēviča priekšvārds un komentāri. R., „Zinātne”,1993, 357.
2 Inocents III – Romas pāvests ( 1198 – 1216).
3 Hronista minētie zelta gabali acīmredzot bija t.s. zelta feniņi (2 – 3 g svarā), ko 11. – 13. gs. sākumā Sv. Romas impērijā kala ierobežotā apjomā, lai vajadzības gadījumā varētu dāvināt firstiem un augstākajiem garīdzniekiem – Ē. Mugurēviča piezīme turpat.
4 Baznīcas vēsturē pazīstamie divi svētie pāvesti ar šādu vārdu: Svētais Gregors, arī Gregors Lielais – Romas pāvests (590 – 614). Vairāk ticams, ka runa iet par Gregoru VII (dzīves gadi 1028 – 1085, pāvests no 1073), kurš laikā, kad baznīca cieta no laicīgās varas ietekmes, kā arī nepietiekamas izglītības un zemas morāles atsevišķu garīdznieku vidū, cīnījās pret baznīcas amatu iztirgošanu un nebijās stāties pretī laicīgajiem valdniekiem.

Skatīt tekstu oriģinālvalodā