PAR KAUPO NĀVI (INDRIĶA HRONIKA XXI: 4)

[Indriķa hronikas XXI: 1 – 3 stāstīts par to, kā vācieši bīskapa Alberta vadībā noorganizē jaunu karagājienu pret Sakalu, kurā piedalās ievērojami Vācijas bruņinieki ar grāfu Albertu no Lauenburgas priekšgalā, kā arī ordeņa mestrs Folkvīns kopā ar saviem [ordeņ]brāļiem, leti un līvi, starp tiem Kaupo – „visuzticamākais, kas nekad neatstāja novārtā tā Kunga cīņas un karagājienus.” Asiņainā kaujā netālu no Vilandes pils igauņi tiek smagi sakauti un spiesti atgriezties atpakaļ pie kristīgās ticības, atjaunojot mieru ar vāciešiem. Šajā kaujā Kaupo tomēr tiek nāvīgi ievainots:]

[1217.g. 22. septembris]
Bet Kaupo, kam ar šķēpu bija caurdurti abi sāni, ticīgi atcerējās tā Kunga ciešanas, saņēma tā Kunga miesas sakramentus un, patiesi atzīdams kristīgo ticību, izlaida garu, pirms tam sadalījis savu īpašumu visām Līvzemē esošajām baznīcām1. Un par viņu sēroja gan grāfs Alberts, gan abats un visi, kas bija kopā ar tiem. Un viņa miesa tika sadedzināta, kauli aizvesti uz Līvzemi un apglabāti Kubeselē2 .

Indriķa Hronika. Ā. Feldhūna tulkojums, Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri. R., „Zinātne”,1993, 225.

1 Jādomā, ka šis Kaupo novēlējums attiecās uz Gaujas lībiešu bīskapam piederošajām draudzes baznīcām. Kaupo mira, neatstājis pēcnācējus. Viens viņa dēls krita 1210.g. Saskaņā ar pāvesta legāta Modenas Guiljelmo 1226. g. lēmumu Kubeseles draudze piederēja Rīgas domkapitulam. – Ē. Mugurēviča komentārs grām.: Indriķa hronika. Ā. Feldhūna tulkojums, Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri. R., „Zinātne”,1993, 399.
2 Kaupo, lai gan bija kristīgais, tomēr ticis sadedzināts. Mirušā sadedzināšana bija pagānisma tradīcija, kas atspoguļojas arī 13. gs. ugunskapos Gaujas lībiešu teritorijā. [Jādomā tomēr, ka sadedzināšana izskaidrojama ne tik daudz ar reliģiskiem, cik praktiskiem motīviem – mirušā pelnus taču bija vieglāk pārvest dzimtenē, nekā ķermeni – E. C.] – Ir leģenda, ka Kaupo kaps meklējams uzkalniņā iepretim Krimuldas mācītāmuižai, lai gan 19. gs. 40. gadu sākumā šeit veikti izrakumi nav devuši rezultātus. Ē. Mugurēvičs pieņem, ka Kaupo kauli apglabāti pašā Krimuldas baznīcā. – Ē. Mugurēviča komentārs turpat.

Skatīt tekstu oriģinālvalodā