GAUJAS jeb TURAIDAS lībieši – lībiešu atzars, kas apdzīvoja Gaujas lejteces apgabalu apm. tagadējās Turaidas, Siguldas, Allažu, Krimuldas, Sējas un Ropažu rajonā. Gaujas lībiešu zemju centrs bija Turaida, kur 13. gs. sākumā valdīja Kaupo.

Pēc arheologa J. Graudoņa domām, lībieši Gaujas lejteces apgabalā ir ienācēji. Ed. Šturms un Mugurēvičs lībiešu parādīšanos Vidzemē skaidro ar viņu ieceļošanu no Ziemeļkurzemes. Viņu ienākšanas process sācies pēc 10. gs. bet jau 11. – 12. gs. apdzīvotība bijusi visai intensīva. Patlaban Turaidas apgabalā zināmi 13 lībiešu pilskalni un 37 kapulauki.

Turaidas lībiešu pilis no pārējām atšķiras ar savdabīgu situāciju dabā. Parasti Latvijā, citur Baltijā un pieguļošos austrumu apgabalos senās pilis celtas atsevišķi stāvošos morēnu pauguros, arī upju ielokos. Turaidas lībieši piļu celšanai veiksmīgi izmantojuši augstos Gaujas krastos ģeoloģisko procesu rezultātā radušos mēlesveida palikšņus, kurus no divām pusēm norobežo dziļas, stāvkrastainas gravas, bet no trešās – Gaujas senleja1.

Igauņu arheologs H. Moora izteicis domu, ka gan Daugavas, gan Gaujas lībiešu kultūra varēja attīstīties uz vietas. Viņš atzina par iespējamu, ka lībiešu kultūra pirms jaunākā dzelzs laikmeta bijusi pakļauta spēcīgai baltu ietekmei, tādēļ pēc arheoloģiskā materiāla Daugavas lībiešus no Gaujas lībiešiem atšķirt nav iespējams2 . Viņam pievienojies arī mūsdienu igauņu arheologs Ē. Tenisons.

1 Graudonis, J. Turaidas pils I. Arheoloģiskā izpēte. Turaidasmuzejrezervāts 2003., 23 – 24.
2 Tenisons, Ē. Arheologu domas par lībiešu izcelsmi.// Lībieši. – R., „Zinātne”, 1994., 30.