DOMKAPITULS – Līvzemes ( vēlāk Livonijas) augstāko garīdznieku padome pie Rīgas bīskapa (no 1255 – arhibīskapa). Zināms, ka pirmais domkapituls pastāvējis jau Ikšķilē. 1209.g. bīskaps Alberts piešķīra domkapitulam arī bīskapa ievēlēšanas tiesības.

Rīgas domkapitula domkungu skaits 13. gs. nav droši zināms; parasti tas bija tāds pats, kā Jēzus mācekļu skaits – divpadsmit. Sākumā Rīgas domkungi bija pakļauti augustīniešu ordeņa statūtiem, bet jau 1210. g. ar pāvesta Inocenta III atļauju bīskaps Alberts nomainīja augustīniešu statūtus pret premonstriešu ordeņa statūtiem.

Rīgas domkapitulam 13. gs. piederēja ne vien Doma baznīca un klosteris, bet arī nami Rīgas pilsētā, kuģu piestātne un ādu miecētava Daugavmalā, kā arī dzirnavas, muižas un lauki Pārdaugavā un citur Rīgas apkārtnē, plaši zemes īpašumi Kursā un Zemgalē. Domkapitulam piederējusi arī Kubeseles (Krimuldas) draudze ar tiesībām ievākt desmito tiesu un tiesāt zemniekus. 13. gs. vidū domkapituls uzcēla savu pili Krimuldā, Gaujas labajā krastā, iepretim Livonijas ordeņa Siguldas pilij1.

Šterns, I. Latvijas vēsture. Krustakari. – R., Latvijas vēstures institūta apgāds, 2002, 402 – 405.

1 Jansons, G. Arhitetūras pieminekļi GNP. – R., 1987, 89.