Dabrelis

DABRELIS (Dabrel, Dobrel, Dabrelus) (miris 1211) – līvu vecākais, kura pils atradās Sateselē jeb t. s. Lībju kalnā – ap 1,5 km uz ZA no Zobenbrāļu (vēlāk Livonijas) ordeņa Siguldas pils. Spriežot pēc Indriķa hronikas (IH X: 10), Dabrelis kopā ar savu karadraudzi aktīvi pretojušies kristietības varmācīgai uzspiešanai, un pirmais krustnešu mēģinājums 1206. g. pakļaut Sateseles lībiešus cieta neveiksmi. Dabrelis tomēr nestājās ceļa, kad priesteris Daniēls šī paša gada vēlā rudenī ieradās Sateselē, lai mierīgā ceļā kristītu vietējos iedzīvotājus:  „ .. devās uz Dabreļa pili, kur ļaudis viņu laipni sagaidīja” – (IH X: 14). Nav skaidrs arī, kādā veidā vāciešiem izdevās dabūt Dabreli savā pusē, bet viņš 1210. g. beigās vai 1211. gada sākumā kopā ar citu lībiešu vecāko - Ninnu, kā arī ar Rūsiņu un  Kaupo piedalās krustnešu karagājienā uz Sontaganu. 1211 rudenī Dabrelis kopā ar daudziem citiem mirst mērī, kas plosās gan Gaujas lībiešu, gan igauņu zemēs. 1212. gadā viņa pils Satesele kļūst par t.s. Autines sacelšanās centru, kurā pret ordeni cīnās kā latgaļi (leti), tā lībieši (līvi) (IH XVI: 3 – 5). Pēc tās apspiešanas bijušo Dabreļa zemju lībiešiem tiek uzlikts par pienākumu maksāt desmito tiesu, un tie pilnībā nonāk ordeņa pakļautībā. Cik lielā mērā Sateseles lībieši bija atkarīgi no ordeņa laika posmā starp 1206. un 1212. gadu, kad kad notika Autines sacelšanās, nevar skaidri pateikt. Jādomā, ka pilnīgu neatkarību šai laikā viņiem saglabāt neizdevās, jo 1207. gadā lībiešu zemes tiek sadalītas starp Rīgas bīskapu un Zobenbrāļu ordeni (IH XI: 3), pie kam bīskaps iegūst Gaujas labā krasta zemes (Kaupo daļu – Turaidu), bet ordenis – pretējo krastu, starp visām citām teritorijām arī Sateseli.