ALBERTS, literatūrā arī Alberts fon Bukshēvdens, fon Apelderns (vāc. Albert von Bickeshovede, Bikeshovde, Beckeshovede, Buxhoeveden, u.c. ; von Apelder, Appeldern) (ap 1165 – 1229) – garīdznieks, diplomāts, tālredzīgs politiķis un ievērojams valsts vīrs. Trešais Līvzemes bīskaps (1199 – 1229). 1201 nodibinājis Rīgu, 1202 – Kristus bruņinieku brāļu (Zobenbrāļu) ordeni, ar kura palīdzību viņam izdevās iekarot lībiešu, latgaļu, sēļu un daļēji igauņu zemes. Galvenais vācu feodāļu un katoļu baznīcas ekspansijas vadītājs Baltijā 13. gs. sāk. Alberta laikmetu un darbību apraksta priesteris Heinrihs (Indriķis) savā hronikā (sk. INDRIĶA HRONIKA).

LASĪT VAIRĀK