Zemītis, G. Arheoloģiskie izrakumi Sateseles pilskalnā // LU Latvijas Vēstures institūts. Arheologu pētījumi Latvijā 2004. un 2005. gadā. – R., Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2006., 96. – 100.

Adrese. Sateseles pilskalns, saukts arī Līvu jeb Lību kalns, atrodas Siguldas pilsētas teritorijā, 1,5 km uz ZA no Siguldas pilsdrupām.

Laiks. 2005. gada 1. – 25. augusts.

Vēsture. Sateseles pils (Sattesele) minēta Indriķa hronikā (XVI: 3,4) saistībā ar cīņām pie tās 1206. un 1212. gadā. Pils ir lībiešu vecākā (senior) Dabreļa (Dabrel, Dobrel, Dabrelus) zemes jeb „daļas” centrs, kas ietilpa Turaidas lībiešu zemē. Dabreļa daļa bija tās Turaidas zemes, kas atradās Gaujas kreisajā krastā. Sateseles pils lokalizācija nekad nav izraisījusi šaubas, jo tas ir vienīgais vēlā dzelzs laikmeta pilskalns šajā teritorijā. Satesele viduslaikos kļuva par centru draudzei, kas bez Siguldas apkārtnes ietvēra arī Allažus un Vangažus, kur konstatēti 12./13. gs. atradumi. Acīmredzot, arī šie novadi ietilpa t.s. Dabreļa daļā. Sateseles pilskalnu 1927. gadā uzmēroja E. Brastiņš. Tā plakums ir 27 m garš un ap 75 m plats. Pilskalnu no trim pusēm norobežo stāvas gravas, bet ceturtajā veidots 8 m augsts zemes valnis. Arheoloģiskie izrakumi pilskalnā līdz šim nav notikuši.

Apraksts. 2005. gadā izrakumi, kurus finansēja Siguldas novada dome, Turaidas muzejrezervāts un Valsts Kultūrkapitāla fonds, tika veikti 56 m2 lielā teritorijā divos izrakumu laukumos. 1. laukums iemērīts pilskalna ZR stūrī, nogāzes malā. Virskārtā atrada svina lodi, iespējams, no Ziemeļu kara laika. Uzreiz zem velēnas iezīmējās kultūrslānis, kas bija brūngans, saarts, bet saturēja sīkas ripas keramikas lauskas. Apmēram 30 cm dziļumā sākās pamatzeme, ko veidoja sarkans smilšakmens iezis. Pamatzemē iezīmējās trīs pavarda vietas. Pirmais pavards bija iedziļināts pamatzemē 15 – 20 cm un pildīts ar tumšu kultūrslāni. Tajā bija sīkas ogles un dūres lieluma vai lielāki granīta akmeņi ar izteiktām deguma pazīmēm. 2. un 3. pavards atradās tuvāk pilskalna malai, netālu no iespējamās aizsargsienas vietas. Abu pavardu diametrs pārsniedza 1 m, tie iedziļināti pamatzemes iezī 85 – 95 cm, pildīti ar tumšu zemi, oglēm, pelniem un izmantoti saimnieciskai darbībai – krāsaino metālu kausēšanai. 2. pavardā ieguva krāsainā metāla sārņus, kā arī vairākas bļodveida trauka – acīmredzot tīģeļa – lauskas ar noapaļotām, līdz 3 cm biezām malām. 3. pavardā, kas bija līdzīgs otrajam, ieslīdējuši atsevišķi lielāki akmeņi – granīti.

2. laukums tika iemērīts pilskalna DR malā, netālu no vaļņa gala pretī ieejas vietai. Kultūrslāņa biezums šeit sasniedz 50 – 60 centimetru. Vienmērīgi tumšajā slānī atrada ripas keramikas lauskas, Otrā pasaules kara reliktus – patronu čaulītes, patronas utt. Pamatzemi šajā plakuma daļā veido māls. Virs tā atsedza nelielu bruģa fragmentu no vidēja lieluma akmeņiem. Šķiet, tie klāti zemākajās vietās virsmas izlīdzināšanai un nostiprināšanai. Jāatzīst, ka šajā vietā kultūrslāņa biezums ir pietiekams, lai arot tas netiktu sapostīts visā dziļumā. Līdz ar to iespējams, ka arī nākotnē te varēs atklāt atsevišķu koka konstrukciju paliekas. Jāatzīmē, ka nevienā no abiem laukumiem netika konstatētas ne koka konstrukcijas, ne dzīvnieku kauli.

Atradumi bija nedaudzi. Rotas vai sociālos simbolus pārstāv bronzas piekariņi – putnveida (att.1), t.s. Rjurikoviču cilts zīme (att.2), magones pogaļas veida (pēc Ē. Mugurēviča – t.s. Kijevas tipa) piekariņš (att.4); gredzens (att.5), bronzas pakavsakta ar zvērgalvu galiem. Apģērba piederums ir bronzas jostas sprādzīte (att.3), bet no darbarīkiem minams dzelzs nazis (att.6) un dzirklītes, (att.7), kas varēja kalpot arī kā higiēnas priekšmets. Ar amatniecību saistāmi māla tīgeļu fragmenti. Uz cīņām pilskalnā norāda dzelzs platasmens cirvja šķeltņa asmens fragments (att.8). Atrastas arī laivas dzelzs kniedes (att.9), kas varētu liecināt, ka pilskalna pakājē esošā Gaujas pieteka Vējupīte 11. – 13. gs bijusi kuģojama vai izmantota laivu transportam. Nozīmīgs atradums ir Vācijas 11. gs. denārs (noteica T. Berga un K. Ducmane). Minētās senlietas datējamas ar 11. – 13. gadsimtiem. Bez tam atrastas 14. – 17. gs senlietas un keramika, zviedru monēta un svina lode.

Secinājumi. Izrakumi ļāva secināt, ka pilskalns izveidots ap 11. gadsimtu. Būtisks ir jautājums, vai šī laika Gaujas lībiešu pilskalni uzskatāmi par vadoņa un karadraudzes rezidences vietu, vai arī turpinājuši pastāvēt kā amatnieku, tirgotāju un zemkopju apmetnes. Pagaidām novērotais liecina, ka Sateseles pilskalnā ir notikusi krāsainā metāla apstrāde. Iespējams, pilskalnā uzturējušies un darbojušies arī citi amatnieki. Pēc Ē. Mugurēviča 1994. gadā publicētajiem datiem, Latvijā tolaik bija atrasti 28 piekariņi ar t.s. Rjurikoviču cilts zīmi. Viens šāds piekariņš konstatēts arī Turaidas pilī. Sateseles piekariņš ir līdzīgs Allažu Saknītēs un Atvasītēs 4. kapā atrastajam piekariņam, kas datējams ar 11./ 12. gadsimtu. Varam pieņemt, ka abas zīmes gatavotas Sateselē. Tas savukārt apstiprinātu Ē. Mugurēviča 1994. gadā izteikto domu, ka šis piekariņš uzskatāms par atšķirības zīmi, ko nēsājušas lībiešu vadošo dzimtu sievietes. Šajā gadījumā, pamatojoties uz abu zīmju līdzību,var pieņemt, ka Satesele un Allaži piederēja vienam novadam, ko apstiprina arī vēlākie avoti, bet šo novadu vecāko dzimtu sievietes nēsāja līdzīgas atšķirības zīmes.

Sateseles pilskalna senlietas (zīm. Dz. Zemīte): 1 – piekariņš – putniņš, 2 – piekariņš, t.s. Rjurikoviču cilts zīme, 3 – jostas bronzas sprādze, 4 – magones pogaļas veida piekariņš, 5 – gredzens, 6 – dzelzs nazis, 7 – dzelzs dzirklītes, 8 – dzelzs platasmeņa cirvja šķeltņa asmens fragments, 9 – laivas dzelzs kniede