Vodemārs Mednis

MEDNIS Voldemārs (12.10.1892–10.01.1975) – gleznotājs, zīmēšanas skolotājs Siguldas ģimnāzijā

Dzimis zemnieka ģimenē Madonas apr. Stāmerienas pag. Jikteros. Sieva Elizabete Medne – grafiķe, skolotāja, dēls Ansis Mednis – arhitekts. Mācījies Rīgas pilsētas ( 1914 – 15) un Kazaņas mākslas skolās (1915 – 18). Beidzis LMA J. Tilberga Figurālās glezn. meistardarbnīcu (1926); diplomdarbs – „Malējas”. 1928 studiju nolūkā apceļojis Rietumeiropu, 1930/31 dzīvo ASV, kur veicis dekoratīvus darbus baznīcās un sab. ēkās (Ņujorkā). Pēc MA beigšanas strādājis par ierēdni Satiksmes min-jas sistēmā, no 1933 – 1938 par zīmēšanas skolotāju Siguldas ģimnāzijā. Viņš ir Siguldas ģimnāzijas karoga meta autors (1938). Pēc tam strādājis Rīgā, komb. „Māksla”(1945– 57). Darbojies Neatkarīgo mākslinieku vienībā (1924 – 28), Latvju mākslinieku b-bā (1928 – 1938). MS biedrs no 1945. Darbojies visos glezn. žanros. Reālists. Izstādēs piedalījies no 1923; personālizst. un piemiņas izst. Rīgā (2. pas. kara gados); 1963 kopā ar B. Biķeli; 1970, 1977, 1992), Gulbenē (1982), Tirzā (1987, kopā ar I. Ranku).

V. Mednis miris Rīgā, apbedīts Gulbenes kapos.

Biogrāfiskie dati ņemti no raksta: G. Tidomane. Mednis Voldemārs. – Latvijas Māksla un arhitektūra biogrāfijās, II sēj, R., 1996., 108.