Kārlis Kasparsons

KASPARSONS, Kārlis (14.10.1865 – 23.01.1962) – latviešu izglītības darbinieks, ārsts, filologs, publicējies ar pseidonīmu K. Siguldiets. Pirmais Latvijas Republikas izglītības ministrs (1918 – 1920). Dzimis Siguldas pag. Vējakrogā . No 1887 – 1901 Tērbatas universitātē īsu laiku studējis teoloģiju, pēc tam filoloģiju, dabaszinātnes un medicīnu, pabeidzot abas pēdējās fakultātes. Kopā ar Aleksandru Daugi, Eduardu Veidenbaumu, Pēteri Pīpkalēju nodibināja literāri zinātnisku studentu biedrību „Pīpkalonija”, kas izdeva rakstu krājumu „Pūrs” (I – III, 1891 – 1893), kurā pirmo reizi tika sludinātas Jaunās strāvas idejas. Sākot ar 1890. gadiem, K. Kasparsona raksti parādījušies laikr. „Dienas Lapa”, žurnālos „Austrums”, „Izglītība”, „Izglītības Ministrijas Mēnešraksts”, „Psiholoģiski pētījumi” u.c. Strādājis arī pie Latviešu Konversācijas vārdnīcas sagatavošanas.

1897 K. Kasparsonu kopā ar 87 citiem jaunstrāvniekiem apvainoja revolucionārā darbībā un piesprieda 2 nedēļas ieslodzījuma universitātes karcerī. Kopš 1902 K. Kasparsons dzīvoja Rīgā, kā ārsts piedalīdamies gan kultūras, gan saimnieciskos pasākumos. Viņam bijusi ievērojama loma Latvijas valsts pirmajos pastāvēšanas gados. Kasparsons bijis Latvijas Tautas padomes loceklis (no latviešu radikāldemokrātiskās partijas), Satversmes sapulces un 1. Saeimas deputāts, Lāčplēša ordeņa un Kultūras fonda domes loceklis, kā arī pirmais Latvijas republikas izglītības ministrs. 1918. g. beigās Kasparsons (vienīgais no Latvijas valdības ministriem, kurš tika apcietināts) čekas pratināšanas (vai arī tās draudu) iespaidā mēģināja izdarīt pašnāvību. Pēc tam, kad K. Kasparsons bija parakstījis iesniegumu par izstāšanos no Ulmaņa valdības, ar P. Stučkas akceptu viņš tika atbrīvots no apcietinājuma.

Pēc Rīgas atbrīvošanas no lieliniekiem K. Kasparsons no jauna aktīvi iesaistās Latvijas izglītības sistēmas izveidošanā. Īpaši lieli ir viņa nopelni Latvijas Universitātes nodibināšanā.

K. Kasparsonam bija raksturīga plaša erudīcija, enciklopēdiskas zināšanas daudzās zinātņu nozarēs – ne tikai medicīnā, bet arī valodniecībā, psiholoģijā, mitoloģijā u.c. Īpaši nozīmīgs viņa devums medicīnas terminoloģijas izstrādāšanā latviešu valodā.

1944 K. Kasparsons atstāj Latviju. Viņš miris 1962 Kopenhāgenā, Tīstades nometnē.

Lit.: Zeiferts, T. Dr. Kārlis Kasparsons - „Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 8, 1925.

LASĪT VAIRĀK