Skolotājas K.Vēveres piemiņai - "Siguldas Ziņas", 22.04.1928.

Priekuļu "Rāviņos" , pie Cēsīm š. g. 17. aprīlī plkst. 3.30 no rīta pēc 2 - gadīgām ciešanām aizvērušies uz visiem laikiem dzīves vārti bij. Siguldas miesta 1. pak. pamatskolas skolotājai Karlīnai Vēverei. Līdz pēdējam elpas vilcienam viņa lolojusi sevī ticību dzīvei un taisījusi plānus nākošam paidagoģiskam darbam. Kad īsi pirms nāves daži kolēģi Vēverei ieminējušies par nāvi, viņa šo domu uz visnoteiktāko atraidījusi. Juzdamās no tādām kolēģu domām aizvainota, sākuse raudāt. Dziļa, liela dzīvotgriba mājojusi aizgājējā.

K.Vēvere dzimusi 17. janv. 1899. g. Beigusi Cēsu vidusskolu. Atbildīgās un grūtās skolotājas gaitas uzsākusi ar 1922. g. Pēdējais darba lauks Vēverei bija Sigulda, kur tā nostrādājusi vairākus gadus. Kas viņu pazina tuvāk, tie zinās, ar kādu ticību, prieku un aizraušanos tā nodevās audzināšanas darbam. Viņa nezināja, ko nozīmē sevi taupīt. Viņai uzticētā 1. pak. pamatskola bija arvien bērnu pārpildīta. Vecāki pat no vistālākām Siguldas pagasta saimniecībām sūtīja savus bērnus Vēveres skolā. Bērni Vēveri mīlēja un cienīja. Viņi to sauca par "mīļo skolotāju".

Turpat, 19.maijā. Ķiploks, J.Nāve paņēma.

"Pazīstu Vēveru Karlīnu jau no pirmiem skolas gadiem Priekuļu pamatskolā, kur reizē mācījāmies. Atceros viņu kā klusu, nosvērtu skolnieci, kārtīgu un čaklu. […] Vecāki - reti krietni un strādīgi ļaudis, iecienīti plašā apkārtnē. Tēvs, ilgus gadus rentnieks Priekuļu "Bitēs", māte praktizēja arī kā vecmāte. Neskatoties uz vecāku šauriem dzīves apstākļiem, tie saviem bērniem - dēlam un meitai Karlīnai, kuru parasti sauca par Līnu, piegrieza sirsnīgu un nopietnu vērību. Nespēdami gan dzīvē līdz dot lielas mantas, toties līdzdeva daudz garīgu vērtību - neliekuļotu sirsnību, vecāku un darba mīlestību, centīgu garu, sabiedrisku pašaizliedzību un iecietību un ideālu godīgumu.

Sk. arī grām: Latvijas obligatorisko skolu skolotāju saraksts. Latv. skolas 1923. - 24.g. R., 1924., 34 lpp.